|
Aktiva atpūta
|
|
Kājām:
1. Kuršu sadzīves muzejs. 2. Papes bāka. Šajā vietā bāka nodibināta 1890.g., bet esošā bākas ēka uzcelta 1910.g. Bākas augstums 72 metri, staro ik pēc 3,5 s, redzamība 14 jūras jūdzes. |
 |
| 3. Papes ezers. Pirms 70 gadiem upītes, piegādājušas ezeram saldūdeni, atciršana no ezera kļuva par pamatiemeslu Papes ezeram apaugt ar niedrēm. Neraugoties uz to, šis ezers ir svarīgs patvērums daudzām saudzējamām putnu un augu sugām. Papes ezera apkaimēs var sastapt ap 271 sugas putnu, šeit aug 43 augu sugas, ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā un dzīvo 15 sugu putnu, kas ierakstīti Eiropas saudzējamo dzīvnieku sarakstā. Pāri Papes ezeram stiepjas Baltijas jūras putnu un sikspārņu migrācijas ceļš. Katru rudeni pāri Papes ezeram pārlido tūkstoši šo migrējošo dzīvnieku. Papes ezers – labākā vieta Latvijā novērot putnu migrāciju. |
 |
|
4. Ogošana, sēņošana. Visas atpūtas sezonas laikā apkārt atpūtas bāzei augošie meži pievelk tos, kuriem patīk savvaļas ogas vai sēnes.
|
|
|
Divriteņi:
1. Noslīkušo kuģu kapi. Šis unikāls apvidus ir Baltijas jūrā pēc 30 min. ceļa braucot ar divriteņiem. 2. Papes ezers. Tos, kas seko pa dabas pēdām aicina 26 km izbraukums ar divriteņiem vai kājām apkārt Papes ezeram. Ceļa sākums – Papes pilsētiņā esošais Kuršu sadzīves muzejs, kurā var iepazīties ar Papes ezera apkaimēm. Izbraukuma laikā jūs gaida interesantas un ļoti dažādas ainavas kā arī neatkārtojami savvaļas dabas iespaidi: savvaļas putnu apskates tornītis, bebru dambis Paurupes un Līgupes upēs, niedru pļavas, savvaļas zirgi, Šķilu liepas, neaizskaramā svētā birztala un Ezerskolas svētais akmens, Papes polderi, melnalkšņu, Kanādas (zilgano) egļu, priežu mežiņi, Ornitoloģijas stacija un Papes bāka.
|
 |
| 3. Savvaļas zirgu voljers. Savvaļas zirgu tarpānu voljers ir pie Papes ezera. Voljerā dzīvojošie savvaļas zirgi tarpāni dzīvo visā centrālajā Eiropā, bet 19.gadsimta beigās izzuda. Vēlāk šī zirgu suga tika pārradīta izdarot zirgu selekciju, kuriem piemīt daudz tarpāniem raksturīgu īpašību un sakrustojot tos ar Prževaļskas zirgiem. Tarpānu voljers Papē nodibināts ar Pasaules savvaļas dabas fonda (WWF) līdzekļiem. Interesanti tas, ka šie zirgi netiek papildus baroti, viņiem nav kūts un visu gadu dzīvo laukā. |
 |
| 4. Dienvidkurzemes rajonā guļošais purvs. Iespaidīga lieluma purvā 3 km no Lietuvas valsts robežas ir ierīkota ap 1 km garuma koka iepazīšanās taka, kas vēlāk vēl tiks turpināta. Pēc vietējo mežkopju vārdiem, šo purvu, kā naktsmītnes vietu, ir iecienījušas lidojošas zosis. |
|
|
|
|
|
|